Eiropas Kultūras mantojuma dienas BRUKNĀ

Atgriezos no trīs dienu izbraukuma, kas noslēdzās ar skaistupasākumu Bruknā, kur rudens krāšņumu varēja baudīt gan liels, gan mazs. Ne par velti ir teiciens, ka izdzīvos tā tauta, kas augstu vērtē savu
kultūras mantojumu. Domāju, ka pēc incidenta, kas saistīts ar preses un valsts struktūru ažiotāžu saistībā ar priesteŗa Andreja Mediņa vadības stilu, visi tagad zina, kur atrodas Brukna. Latvijas nostūris, kas atrodas tuvu Lietuvas robežai, cilvēku izsūtīšanas gados cieta vissmagāk. Novads ilgi
tika valsts institūciju un cilvēku pamests novārtā. Priesteris Andrejs ir savu senču tradiciju patriots, kas ciena un novērtē savas zemes skaistumu un vēsturiskās vērtības. Tā gadsimtu mijas laikā ap 2000. gadu, paņemdams kukulīti lauku maizes, devās no dzimtas mājām Bārbelē ar kājām uz pamesto Bruknas muižu, kas pavērās kā spoks Iecavas upes uzkalnā. Doma semināristam bija viena – ja spēšu izcirst bez jumta pamestās ēkas perimetru, tad šeit būs atkal muiža, kas kalpos cilvēkiem. Trešās dienas vakarā viņš apskatīja tulznainās rokas un no kokiem iztīrīto māju - pieņēma to par labu esam. Tajā vakarā arī tapa skaņdarbs – oda Bruknai.
Šodien pēc divdesmit gadiem, kad pie muižas stāvvietā nav vietas, kur nolikt savu transporta līdzekli, varam apstiprināt, ka Zemgalē atkal pēc daudziem gadu desmitiem ir uzlikts piederības zīmogs cilvēkiem, kas mīl savu zemi, tradicijas.
Bez  s t e i g a s  apskatot ar izcilu vides dizaina izjūtu veidoto muižai pieguļošo 8ha parku, redzams cilvēku ieguldītais darbs, kas ir paņēmis daudz stundu, dienu, mēnešu, gadu. Laukos nav noteikts
darba laiks, jo cilvēki ir pakļauti dabas likumiem, kur labā laikā stundas var tikt izmantotas dubultā. Cilvēki, kas iesaistījušies šī Zemgales fainomena atdzimšanā, nāk gan no baznīcas, gan kopienas ļaudis, gan tuvējie zemnieki un uzņēmēji.
Tēvs Andrejs, kas nāk no kuplas astoņu bērnu ģimenes, māk pārliecināt cilvēkus, pats būdams nenogurdinošs darītājs. Te ir izskaidrojums viņa nespējai pieņemt slinkumu vai slikti padarītu darbu. Cerams, ka arī šajā jautājumā varēsim rast risinājumu tuvākā vai tālākā nākotnē.
Bruknā organizētās Eiropas Kultūras mantojuma dienās vēlos uzsvērt tos pasākumus, kuŗos ar lielu degsmi iesaistījās bērni, kas gan kopā ar vecākiem, gan Imantas bērnu nama bērni kopā ar savām
“mammām” kuplā skaitā baudīja šo rudens izkrāsoto Zemgales stūrīti. Trīs dienu gaŗumā sadarbībā
ar Kurmenes keramikas studijas “Vizma” keramiķiem tika sagatavots un kurināts Bruknas ceplis. Pēc atvēršanas bērni meklēja savus pašu veidotos darbiņus un veica pēdējo apstrādi. Visi bijām pacilāti,
jo sajutām kopības sajūtu. Lielajā kupolā ar meistarēm Agnesi Ošleju un Daci Zvanītāju notika keramikas darbnīcas, kur varēja piedalīties gan liels, gan mazs. Mārtiņš Šteinalts, kas pārstāv
orientēšanās sporta klubu “EKO”, bija sagatavojis maršrutu ar 14 apstāšanās kontrolpunktiem1.5 ha territorijā. Viesiem bija apskatāms arī patskomplekts, kur varēja priecāties par dīķī ziedošajām baltām un violetām ūdensrozēm. Varēja veikt pastaigu pa franču renesanses stilā veidotiem biešu un burkānu dārziem, gan apmeklēt pašu muižu vai tēlnieka Sandŗa Aispura skulptūru dārzu, bet kalniņā arī mūsu radīto kopdarbu– Bruknas baznīcu. Atceros, kad tur vēl bija pliks lauks un tika sākts likt celtnes

Noslēgumā mūs cienāja ar armēņu pavāru gatavotu plovu no izejvielām, kas audzētasBruknā. Katls bija tik liels, ka to varētu apņemt divi pieaugušie. Bija garšīgi! Kopā pavadīts laiks rada pozitīvas emocijas gan pasākuma organizātoriem, gan baudītājiem. Šo pasākumu apmeklēja arī LLU
Lauksaimniecības fakultātes profesors (emeritus ) Dainis Lapiņš, kas bija ļoti gandarīts par
ieguldīto darbu vietas sakopšanā un jauna tūrisma objekta veidošanā.
●